No gramatikas viedokļa abi varianti ir pareizi. Taču jāievēro satura nianses. Apsargājama ir ciešamās kārtas tagadnes divdabis, kas nosauc būtisku pazīmi: šo stāvvietu nepieciešams apsargāt. Apsargāta ir ciešamās kārtas pagātnes divdabis, kas norāda, ka stāvvieta jau tiek apsargāta.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
No gramatikas viedokļa abi varianti ir pareizi. Taču jāievēro satura nianses. Apsargājama ir ciešamās kārtas tagadnes divdabis, kas nosauc būtisku pazīmi: šo stāvvietu nepieciešams apsargāt. Apsargāta ir ciešamās kārtas pagātnes divdabis, kas norāda, ka stāvvieta jau tiek apsargāta.
Itāļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts, ka oriģinālvalodā patskaņu kvantitāte netiek apzīmēta. Garš patskanis a, e, i, o (ja tas neatrodas vārda pirmajā zilbē) lietojams latviešu valodā atdarinātajos itāļu īpašvārdos līdzskaņu l, m, n, r priekšā vairākās vārdu izskaņās, tajā skaitā arī -īno, piemēram, Antonīno, tātad arī Buratīno, Čipolīno. Tā kā krievu valodā nav garumzīmju, savulaik krievu valodas ietekmē tulkotajā literatūrā itāļu vārdus, t.sk. Buratino un Čipolino, rakstīja bez garumzīmēm. Mūsdienās šāda prakse nav atbalstāma.
Ja izstāžu zāles nosaukums ir Rīgas mākslas telpa un tajā tiek reprezentēta māksla, neprecizējot piederību kādai vietai, vārds mākslas kā nākamais vārds pēc īpašvārda Rīgas būtu rakstāms ar lielo sākumburtu – Rīgas Mākslas telpa (līdzīgi kā Rīgas Tehniskā universitāte). Šajā gadījumā runa nav par Rīgas (Rīgā veidotu, Rīgai veltītu) mākslu, bet vietu Rīgā, kas ir saistīta ar mākslu.
Ja izstāžu zāle ir veltīta Rīgas mākslai, tad nosaukums rakstāms Rīgas mākslas telpa (līdzīgi kā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs).
Visus vārdus rakstīt ar lielo sākumburtu nav pamata.
Vārds Berlīne izrunājams ar šauro patskani e.
Latviešu literārās valodas norma internacionālismu (arī citvalodu īpašvārdu) izrunā neatkarīgi no pozīcijas nosaka šaura patskaņa lietojumu. Valodai attīstoties, ir bijis periods, kad aizgūtos vārdos, „kur e skaņas ir tautosillabiska r priekšā, literārā valodā sastopamas zināmas svārstības”. Laika gaitā literārajā valodā ir nostiprinājies viens no izrunas variantiem. Dažus internacionālismus ar tautosillabisku skaņu kopu -er- izrunā ar plato patskani, ko skaidro ar vācu valodas ietekmi, piemēram, koncerts, nervs, persona. Tie pašreiz ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”. Ar plato patskani skaņu kopā -er- izrunā arī dažus Vācijas vietvārdus, piemēram, Bernava, Bernburga. Vārda Berlīne izruna „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” ir dota ar šauro patskani, līdzīgi būtu izrunājams arī vārds berlīnieši. Taču savulaik izruna ar plato patskani ir bijusi normai atbilstīga, un tāpēc to joprojām var saklausīt vecāka gadagājuma cilvēku (arī aktieru un diktoru) runā.
- Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 45. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 898. lpp.
Vārds ēcis (arī ērcis) ir apvidvārds, kuram ir divas nozīmes:
'kadiķis, paeglis' – mēs iestādījām vairākus ēčus;
'strīdīgs cilvēks' – šis apmeklētājs ir īsts ēcis.
Vārdu kadiķis un paeglis sinonīmu rindā ir vairāki apvidvārdi:
ēcis, ērcesis, ērcis, ērķis, paegle.
- Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 572. lpp.
- Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 267. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: kadiķis
- Ēdelmane, I., Ozola, Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga : Augsburgas institūts, 2003, 253. lpp.
- Endzelīns, J., Hauzenberga, E. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. I sējums. Rīga : Kultūras fonds, 1934, 371. lpp.