Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kas ir skatoloģiskā leksika?

Saskaņā ar vārda izcelsmi (gr. skōr (skatos) ‘izkārnījumi’) tā ir leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus, piemēram, čurāšana, kakāšana u. tml.

Atbildīgā persona vai atbildīga persona?

Termins lietojams ar noteikto galotni – atbildīgā persona.

• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: atbildīgā persona

Vai uz normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā, attiecina vārdkopu spēkā esība vai spēkā esamība?

Lai norādītu, ka normatīvie akti ir spēkā, lietojams termins spēkā esība, nevis spēkā esamība, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā: esamība – ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’; esība – ‘pastāvēšana, eksistence’, t.i., ja runa ir par to, ‘kas ir un kas nav’.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 4. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 8. lpp.

Vobleris, svārsteklis vai svārstreklāma?

LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot salikteni – svārstreklāma.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” minēts vārds svārsteklis, kas skaidrots: 1. ‘svārsts’; 2.‘reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; vobleris’. Piemēram, cenas svārsteklis, reklāmas svārsteklis. Savukārt 2011. gadā terminologi norādījuši: angļu wobbler – ‘cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās)’ – latviešu valodā tulkojams kā svārstreklāma.
 

• Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krāj. Nr. 7. Atb. red. O. Bušs. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 185. lpp.

Kā zinātniski sauc mājvārdus?

Mājvārdus var saukt gan par oikonīmiem, gan oikodomonīmiem.

Oikonīms – ‘vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu, piemēram, Rīga, Bēne, Ragaciems, Ņujorka’. Latviešu onomastikā par oikonīmiem pieņemts uzskatīt arī mājvārdus. Oikodomonīms – ‘vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā), piemēram, Benjamiņa nams, Tiesu nams, Stūra māja’.

• Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 267. lpp.