Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Šādi vārdu savienojami ir pieļaujami vārda produkts daudznozīmības dēļ, taču tik plašs to lietojums latviešu valodā nav vēlams.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārds produkts skaidrots šādi: 1. ‘priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā’; 2. ‘uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai’; 3. ķīm. ‘viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem’; 4. ‘apstākļu, vides iedarbības rezultāts; rezultāts, sekas (garīgai darbībai)’.
 „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” vārdam fiksētas četras dažādas nozīmes: 1. ’cilvēka darbības vielisks vai nemateriāls rezultāts (piemēram, kāds priekšmets, pakalpojums, zinātnisks atklājums, ideja); 2. ‘viela, ko ķīmiski iegūst no citām vielām’; 3. ‘kādu apstākļu, vides ietekmes sekas, rezultāts’; 4. ‘pārtikā lietojamie izstrādājumi un preces’.
Arī terminā nacionālais kopprodukts ir lietots vārds produkts. Vārdnīcu skaidrojumi liecina, ka vārdam ir ļoti plašs lietojums, nav arī noliedzams, ka tas ir kļuvis par modes vārdu – klišeju, kad teju viss tiek dēvēts par produktu, līdzīgi tiek lietoti arī vārdi projekts, formāts, vīzija, filozofija u. c. Valodniece R. Veidemane par šādiem vārdiem saka: „Vārdam ir piešķirta ļoti plaša nozīme, ka patiesībā tas kļūst tukšs, jo laupa valodai spēju diferencēt dažādus jēdzienus. [..] Turklāt, uzsūcot sevī dažādas atšķirīgas nozīmes, tādi vārdi izstumj no aprites citus vārdus.” Valsts valodas centra direktors profesors Dr. habil. med. M. Baltiņš par vārda produkts lietojumu raksta: „[..] līdz šim termins produkts lietots pārtikas nozarē un terminā nacionālais kopprodukts, citos gadījumos no tā izvairoties, šis princips ievērots arī Eiropas Savienības materiālu tulkojumos. Termins produkts ir vietā abstraktā nozīmē, nevis runājot par konkrētām lietām.”

Kā pareizi jālieto lielie sākumburti dzērienu nosaukumos Rīgas Šampanietis, Rīgas Šampanietis bruts un Rīgas melnais balzams?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?

Pareizi jāraksta Rīgas šampanietis, Rīgas šampanietis, bruts un Rīgas melnais balzams. Visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi.

No valodas viedokļa produkta nosaukumā Rīgas šampanietis vārds šampanietis nav rakstāms ar lielo burtu. Ja produkta nosaukums ir jāraksta vienā līnijā jeb secīgi, ieteicams aiz vārda šampanietis likt komatu – Rīgas šampanietis, bruts. Vārds bruts raksturo šampanieša veidu. Ja nosaukums grafiski ir izkārtots dažādās rindās, komats nav liekams. Turklāt no latviešu valodas viedokļa vārda bruts vietā tomēr būtu labāk rakstīt sausais – Rīgas sausais šampanietis.
Balzama nosaukumā arī nav pamata rakstīt vārdu melnais ar lielo sākumburtu. Nākamo vārdu aiz vietvārda trīs un vairākvārdu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta organizāciju un uzņēmumu nosaukumos, taču ne produktu nosaukumos. Tātad dzēriena nosaukums pareizi rakstāms Rīgas melnais balzams.
No valodas viedokļa visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi. Piemēram, Rīgas šampanietim pašlaik ir atlaide; Nopirku Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu.

Ieteicami ir pašreiz lietotie vārdkopnosaukumi Latvijas nācija un Latvijas nācijas pārstāvis.

Nav nepieciešams lietot atsevišķa Latvijas nācijas pārstāvja nosaukšanai apzīmējumus latvijietis un latvzemnieks.