Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Abi vārdi ir pareizi, tikai katram no tiem ir sava nozīme.

Ķidas – ‘zivju, putnu, arī sīku dzīvnieku iekšējie orgāni’. Piemēram, zosu ķidas, ķidu zupa.
Savukārt vārda šķilvji nozīme ir šaurāka – tie ir ‘putna kuņģi’. Šie vārdi nav sinonīmi.

Literārajā valodā vārdu benzīntanks lietot nebūtu ieteicams.

Tas ir sarunvalodas vārds. Vieta, kur var uzpildīt degvielu, ir degvielas uzpildes stacija (bez benzīna tur tiek pārdota arī dīzeļdegviela).

Pareizi ir abi varianti – gan bohēmists, gan bohēmietis.

Lietvārdi ar izskaņu -ists apzīmē personas pēc to sociālā stāvokļa, attieksmes pret kādu sabiedriski ideoloģisku, zinātnes vai mākslas virzienu, pēc šo personu darbības vai profesijas u. tml. – piemēram, sambists, budists, studists, čekists, metālists, korists, adventists. Lietvārdi ar izskaņu -ietis nosauc personu atbilstoši cilmes vietai, dzīvesvietai, piederību pie kāda kolektīva, piemēram, vefietis, dinamietis, arī piederīgos kādam sabiedriski ideoloģiskam vai zinātniskam virzienam u. c. – ulmanietis, saskaņieši.

Vārds Violeta izrunājams ar šauro patskani e.

Personvārdos parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, Ella, Elza, Helēna, Meta, Tekla, Velga, Velta, Veronika, Zelma, Zenta. Arī vārdā Violeta e izrunājams šauri (sal. violets).

Vārds medūza izrunājams ar šauro patskani e.

„Latviešu literārās valodas fonētikā” norādīts: „Internacionālos vārdos neatkarīgi no pozīcijas parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, perspektīva, termins, termiņš, perpendikulārs, vertikāls, mērs, dekāns, plēnums, serums, medūza, sezona, metropolitēns u. c.” Šādi – ar šauro patskani e – vārda izruna norādīta arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā”.