Valodas konsultācijas

Pudelīte jātur augšpēdu vai otrādi, lai varētu pilināt zāles?

Jautājums

Pudelīte jātur augšpēdu vai otrādi, lai varētu pilināt zāles?

Atbilde

Lai varētu pilināt zāles, pudelīte jātur otrādi.

Norāžu, ka vārds augšpēdu būtu attiecināms tikai uz dzīvām būtnēm, vārdnīcās nav, taču „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Latviešu valodas vārdnīcā” pie vārda skaidrojuma un lietojuma minētie piemēri attiecināmi tikai uz cilvēkiem vai dzīvniekiem. Augšpēdu, arī augšpēdus – ‘uz muguras’. Piemēram, atkrist augšpēdus, atmesties augšpēdus. Runājot par zāļu pudelīti, ieteicams lietot vārdu otrādi – ‘pretēji, citādi’.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 497. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 143., 750. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Veida apstākļa vārdi Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Kā rakstīt zīmes „+” nosaukumu – ar vienu vai diviem līdzskaņiem s, un ar ko atšķiras vārdi plus un pluss?

Jautājums

Kā rakstīt zīmes „+” nosaukumu – ar vienu vai diviem līdzskaņiem s, un ar ko atšķiras vārdi plus un pluss?

Atbilde

Zīmes nosaukums rakstāms ar diviem līdzskaņiem s beigās – pluss.

Vārdu atšķirīgās nozīmes skaidrotas vārdnīcā. Pluss – 1. ‘saskaitīšanas zīme (+) un lieluma pozitivitātes apzīmējums matemātikā’. Likt plusu starp diviem skaitļiem. 2. pārn. ‘pozitīvā puse, priekšrocība’. Apsvērt visus plusus un mīnusus. Plus – 1. mat. ‘lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi’. Piemēram, pieci plus divi ir septiņi; 2. ‘lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles’. Gaisa temperatūra ir plus pieci grādi.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 866. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņi Galotne Sugasvārdi Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Mēra apstākļa vārdi Vārda skaidrojums

Kā pareizi: tā ka vai tā kā?

Jautājums

Kā pareizi: tā ka vai tā kā?

Atbilde

Abi saikļi ir pareizi, taču tiem ir atšķirīga nozīme.

Saiklis tā kā ir cēloņa saiklis, un tas ievada cēloņa apstākļa palīgteikumu, kurš atrodas virsteikuma priekšā:
Tā kā šodien ir auksts laiks, jāsaģērbjas silti.
Saiklis tā ka ir seku saiklis, un tas ievada seku palīgteikumu, kurš atrodas aiz virsteikuma:
Šodien ir auksts laiks, tā ka jāsaģērbjas silti.

Avoti

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 664., 665.–666., 866., 871.–872. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 197. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Garie un īsie patskaņi Īsie patskaņi Garie patskaņi Seku palīgteikums Cēloņa apstākļa palīgteikums Jaukts salikts teikums

Kā pareizi: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo vai tramvajs bija pilns, tā kā nācās gaidīt nākamo?

Jautājums

Kā pareizi: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo vai tramvajs bija pilns, tā kā nācās gaidīt nākamo?

Atbilde

Pareizi ir: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo.

Saiklis tā kā ir cēloņa saiklis, un tas ievada cēloņa apstākļa palīgteikumu, kurš atrodas virsteikuma priekšā:
Tā kā šodien ir auksts laiks, jāsaģērbjas silti.
Saiklis tā ka ir seku saiklis, un tas ievada seku palīgteikumu, kurš atrodas aiz virsteikuma:
Šodien ir auksts laiks, tā ka jāsaģērbjas silti.

Avoti

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 664., 665.–666., 866., 871.–872. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 197. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Garie patskaņi Seku palīgteikums Cēloņa apstākļa palīgteikums

Kad ar komatiem atdala vārdu savukārt?

Jautājums

Kad ar komatiem atdala vārdu savukārt?

Atbilde

Vārds savukārt ir adverbiāls iespraudums.

Ar komatiem atdala iespraustus apstākļa vārdus, pirmkārt, manuprāt, mūsuprāt, savukārt u. c., kas rāda runas objektu secīgumu vai uzsver runātāja attieksmi pret izsacījumu, piemēram, Bet principiālai rīcībai pa priekšu iet pareizi spriedumi, kuri, savukārt, atkarīgi no dzīves uzskatu plašuma un dziļuma. Ja minētajiem vārdiem teikumā ir apstākļu vai izteicēja funkcija, bet ne modāla iesprauduma funkcija, tos ar komatiem neatdala, piemēram, Kā labticīgs, tā ļaunticīgs valdītājs savukārt ir tiesīgs prasīt no īpašnieka, lai tas viņam atlīdzina.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 232. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Izteicējs Apstāklis Iestarpināti apstākļa vārdi Iespraudumi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze