Jautājums
Kā pareizi: Mīļā māmiņ! vai Mīļo māmiņ!?
Atbilde
Pareizi ir abi varianti: Mīļā māmiņ! un Mīļo māmiņ!
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)
Noteikto īpašības vārdu locīšanas pamatparadigmasJa lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)
Vienskaitlis
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
| N Ģ D A I L V |
mīļais draugs mīļā drauga mīļajam draugam mīļo draugu ar mīļo draugu mīļajā draugā mīļais draugs! |
mīļā māte mīļās mātes mīļajai mātei mīļo māti ar mīļo māti mīļajā mātē mīļā māte! mīļā māt! vai mīļo māt! |
Daudzskaitlis
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
| N Ģ D A I L V |
mīļie draugi mīļo draugu mīļajiem draugiem mīļos draugus ar mīļajiem draugiem mīļajos draugos mīļie draugi! |
mīļās mātes mīļo māšu mīļajām mātēm mīļās mātes ar mīļajām mātēm mīļajās mātēs mīļās mātes! |
Avoti
- Nītiņa, D. Īpašības vārds (adjektīvs) un adjektīvisks divdabis. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 391.–392. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 87.–88. lpp.
- Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 94.–95. lpp.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 23., 30. lpp.
- Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 62. lpp.
Lingvistiskās tēmas