Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā pareizi: šī gada janvārī vai šā gada janvārī?

Pareizi ir gan šī gada janvārī, gan šā gada janvārī.

Vīriešu dzimtes norādāmajam vietniekvārdam šis ģenitīvā ir paralēlformas šā un šī.
Nevienā no lingvistiskajiem avotiem nav norāžu, ka kāda no šīm formām būtu vēlamāka vai ieteicamāka, tāpēc izvēle atkarīga no katra valodas lietotāja ieraduma, lingvistiskās gaumes un stila izjūtas.

• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 125. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 780. lpp.
• Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 82. lpp.
• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 434. lpp.

Kas ir sviķelis?

Sviķelis – 'adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums'.

Tiesa, vārds sviķelis apvidos sastopams arī ar citām nozīmēm: piemēram, Vainižu izloksnes vārdnīcā atrodama nozīme 'atšķirīgā rakstā veidota josla, vīle (zeķē)'; Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā atrodama arī nozīme 'sveķains koka gabals'.

• Endzelīns, J., Hauzenberga, E. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. II sējums. Rīga : Kultūras fonds, 1934, 617. lpp.
• Ādamsons, E., Kagaine, E. Vainižu izloksnes vārdnīca. Ņ–Ž. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2000, 382. lpp.

Kad lieto saīsinājumu Nr., un kad – nr.?

Saīsinājumu ar lielo sākumburtu lieto dokumentu numerācijā skaitļa priekšā (Nr. 1). Saīsinājums ar mazo sākumburtu rakstāms pēc skaitļa (1. nr.).  

Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?

Vārda Dzintars iniciālis ir Dz.

Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Iniciālis – 1. ‘vārda, uzvārda pirmais burts’. Piemēram, parakstīties ar iniciāļiem; 2. ‘lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā)’. Piemēram, citā krāsā iespiests iniciālis.  Cilme: no latīņu initialis ‘sākotnējs’. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtkopu jeb digrafu dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtkopu, piemēram, Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž. Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tāpēc, ka šie līdzskaņi apzīmē vienu skaņu. Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī, pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas, reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piemēram, Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Kas ir ezers: ūdenstilpe vai ūdenstilpne?

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1096., 1119. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: tilpne
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ūdenstilpe
• Skujiņa, V. Tilpne un tilpe. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 7. laidiens. Atb. red. H. Bendiks. Rīga : Liesma, 1971, 167.–169. lpp.