Tā kā tie nav latviešu valodas vārdi, uz tiem attiecas svešvārdu izruna, nevis latviskais divskanis uo. LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs E. Cauna norāda, ka, veidojot terminu, pod- tika saglabāts kā specifisks netulkots oriģinālvalodas elements, līdz ar to izruna atbilstoši oriģinālvalodai būtu [pod-], bet noteikti ne [puod-]. Iespēja nošķirt abus izrunas variantus bija viens no argumentiem termina pieņemšanai, jo tieša saistība ar podu [puodu], protams, ir nevēlama.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Tā kā tie nav latviešu valodas vārdi, uz tiem attiecas svešvārdu izruna, nevis latviskais divskanis uo. LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs E. Cauna norāda, ka, veidojot terminu, pod- tika saglabāts kā specifisks netulkots oriģinālvalodas elements, līdz ar to izruna atbilstoši oriģinālvalodai būtu [pod-], bet noteikti ne [puod-]. Iespēja nošķirt abus izrunas variantus bija viens no argumentiem termina pieņemšanai, jo tieša saistība ar podu [puodu], protams, ir nevēlama.
Viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.
ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center) vētras nosauc atbilstoši alfabēta un dzimumu vienlīdzības principam, tām piešķirot gan sieviešu, gan vīriešu vārdus. Tā, piemēram, 2012. gada viesuļvētrām tika noteikti šādi nosaukumi (alfabētiskā secībā atbilstoši angļu val. alfabētam): Alberto (vīr.), Berila (siev.), Kriss (vīr.), Debija (siev.), Ernesto (vīr.), Florensa (siev.), Gordons (vīr.), Helīna (siev.), Aizaks (vīr.), Džoisa (siev.), Kērks (vīr.), Lezlija (siev.), Maikls (vīr.), Nadīna (siev.), Oskars (vīr.), Petija (siev.), Rafaels (vīr.), Sendija (siev.), Tonijs (vīr.), Valērija (siev.), Viljams (vīr.). Tādēļ atbilstoši viesuļvētru nosaukumu piešķiršanas principam attiecīgās viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.
Atbildēt uz jautājumu, kāpēc lieto šo zīmi, nav iespējams. Tad būtu jāatbild, kāpēc daudzi latvieši vispār ir tik naski uz anglisko, anglismiem un, protams, arī angliskajiem saīsinājumiem.
Kurš atbildēs, kāpēc latviešu dziedātāji veido angliskus skatuves vārdus, īpašnieki – firmu nosaukumus? To nosaka laikmeta stils, mode, turklāt nav jau aizliegts to darīt. Reģistrējot uzņēmumu, nosaukumā jābūt latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. Taču ļoti daudzi uzskata, ka tieši angliskais rakstības veids sekmē publicitāti arī ārpus Latvijas, turklāt netraucē ne valodai, ne konkrētajā gadījumā – grupu nosaukumiem.
Kad 20. gs. 90. gados strauji ienāca viss angliskais, tostarp arī saīsinājumi, starptautiskā zīme & kļuva visai izplatīta. Viens no uzņēmumiem, kas savu nosaukumu sāka šādi rakstīt, bija arī uzņēmējs R. Gerkens veikala nosaukumā „Gerkens & Co” (tulkojumā „Gerkens un kompānija”).
- Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga : Avots, 2003, 87. lpp.
Pareizi ir abi varianti, taču katram no vārdiem ir atšķirīga nozīme.
Mūsdienās šķir juridisko terminu reabilitēt no medicīnas termina rehabilitēt. Reabilitēt (vidusl. lat. rehabilitāre) – ‘1. atjaunot (politiskās) tiesības’; 2. ‘atjaunot personas labo slavu, reputāciju’. Rehabilitēt (vidusl. lat. rehabilitāre) – med. ‘veikt rehabilitācijas pasākumus (pēc slimošanas vai ievainojuma atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtību; veikt medicīniskus un sociālus pasākumus, lai pēc pārciestas smagas slimības vai ievainojuma palīdzētu atgūt darbspējas, mazinātu darbspēju zaudējumu un sekmētu atgriešanos darbā’. Minētais šķīrums nostiprinājies 20. gs. 50.–70. gados, kad, runājot par staļinisma represiju upuriem, svešvārdu vārdnīcās parādījās reabilitēt bez burta h. Uz cilmes ziņā atbilstošāko rehabilitēt norādīts 1981. gada pareizrakstības vārdnīcā, tomēr praksē arī forma bez h ir nostiprinājusies ar atšķirīgu nozīmi.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 632., 645. lpp.
- VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.
Vārdi vairākkārtējs un vairākkārtīgs lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.
Vairākkārtējs – ‘tāds, kas atkārtojas, ko atkārto vairākas reizes’. Piemēram, vairākkārtēji atgādinājumi, vairākkārtējs sacensību uzvarētājs. Vairākkārtīgs – 1. ‘tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas’; 2. ‘tāds, kas ir vairākas reizes lielāks’.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1143. lpp.
