Valodas konsultācijas

Kā pareizi: Bet, ja nu uznāk sals? vai Bet ja nu uznāk sals?

Jautājums

Kā pareizi: Bet, ja nu uznāk sals? vai Bet ja nu uznāk sals?

Atbilde

Pareizi: Bet ja nu uznāk sals?

Ja nosacījuma saiklis ja ievada tā sauktos dubitatīvos jautājuma teikumus, kuros izteikta kāda iespējama varbūtība un šaubas, tad nosacījuma saiklis no sakārtojuma saikļa bet vai un nav atdalāms, piemēram:
Bet ja nu viņš atnāk vēlāk?
Un ja uznāk lietus?

Savukārt, ja saiklis bet vai un ievada teikumu, aiz kura seko ja ievadīts palīgteikums, šis palīgteikums atdalāms ar komatu no abām pusēm:
Bet, ja cilvēkam ir vajāšanas mānija, tad neviens viņam nelīdzēs.
Un, ja viņš negribēs nākt, svinības būs jāatceļ!

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 178. lpp.
Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. II daļa. Sintakse. Atb. red. E. Sokols. Rīga : LPSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1962, 146. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Salikta teikuma daļas Pakārtojuma saikļi Sakārtojuma saikļi

Lūdzu nelekt! vai Lūdzu nelēkt!

Jautājums

Lūdzu nelekt! vai Lūdzu nelēkt!

Atbilde

Pareizi ir: Lūdzu nelēkt!

Darbības vārds lēkt nenoteiksmē rakstāms ar garo patskani ē: lēkt. Tāpat ar garo patskani ē veidojamas vienkāršās pagātnes un vienkāršās nākotnes formas:
es vakar lēcu,
tu rīt lēksi,
mēs pērn lēcām,
jūs nākamgad lēksiet.
Vienkāršās tagadnes formās rakstāms īsais patskanis e:
es šobrīd lecu,
tu pašreiz lec,
viņš tagad lec.
Pavēles izteiksmē lietojams īsais patskanis e:
Lec!
Leciet!

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 417. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: lēkt

Lingvistiskās tēmas

Patskaņi Formveidošana un vārddarināšana Darbības vārds

Kā pareizi: bez maksas pārbaude vai bezmaksas pārbaude?

Jautājums

Kā pareizi: bez maksas pārbaude vai bezmaksas pārbaude?

Atbilde

Pareizi ir: bezmaksas pārbaude.

Prievārdisko savienojumu bez maksas lieto apstākļa funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro darbības vārdu:
pārbaude ir bez maksas;
ieeja ir bez maksas;
tīmekļvietnē skaties filmas bez maksas.
Savukārt vārdu bezmaksas lieto apzīmētāja funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro lietvārdu:
bezmaksas pārbaude;
bezmaksas ieeja;
tīmekļvietnē pieejamas bezmaksas filmas.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 126. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 93. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar priedēkli Apzīmētājs Apstāklis

Kā latviešu valodā izrunājams un transliterējams burts y, piemēram, telefona modeļa nosaukumā?

Jautājums

Kā latviešu valodā izrunājams un transliterējams burts y, piemēram, telefona modeļa nosaukumā?

Atbilde

Latviešu valodā y saucams vai nu igrek (nelokāmā forma), vai igreks (lokāmā forma).

Līdz 1.gadsimtam p.m.ē. burta y latīņu alfabētā nebija. Cēzara un Cicerona laikā, paplašinoties Romas Republikas robežām un iekļaujot grieķiski runājošās zemes, no grieķu valodas aizgūto vārdu pierakstam latīņu alfabēta galā tika pievienoti divi burti – y un z (z latīņu alfabētā tika atjaunots – tas burta g vietā bija bijis līdz 3. gadsimtam p.m.ē.). Latīņu valodas vārdos burta y nebija, un, ieviešot to latīņu alfabētā, to nesauca par ipsilonu kā grieķu burtu, bet gan par grieķu i – i graeca. Šādi to romāņu valodās sauc arī šodien, piemēram, franču i grecque vai spāņu i griega. Latviešu valodā burta nosaukums aizgūts no latīņu valodas, taču rakstāms vienā vārdā – igrek vai igreks.
Nav iemesla y izrunāt kā angļu valodā – [ˈwaɪ] –, jo, līdzīgi kā citos saīsinājumos vai modeļu nosaukumos, burtus saucam vai nu kā latviešu valodā (CV – [cē vē], H&M – [hā un em]), vai, ja latviešu alfabētā atbilstošā burta nav, raugāmies pēc grieķu (Π – pī, Σ – sigma) vai kāda cita alfabēta rakstu zīmes nosaukuma.

Avoti

Orbis Latinus: Latin alphabet
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: igrek

Lingvistiskās tēmas

Saīsinājumu izruna

Man kabatā ir astoņdesmit centu vai centi?

Jautājums

Man kabatā ir astoņdesmit centu vai centi?

Atbilde

Pareizas ir abas formas: man kabatā ir astoņdesmit centu vai astoņdesmit centi.

Ja nelokāmais skaitļa vārds (piemēram, desmit, piecpadsmit, simt) ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt gan ģenitīvā, gan nominatīvā – desmit draugu un desmit draugi, piecpadsmit skolēnu un piecpadsmit skolēni, astoņdesmit centu un astoņdesmit centi.

Avoti

Grabis, R. Skaitļa vārds. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 489. lpp.
Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 426. lpp.
Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 25. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Galotne Ģenitīvs Nominatīvs Nelokāmie skaitļa vārdi Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze