Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

No latviešu valodas viedokļa pret vārdu ilgtspējīgs iebildumu nav.

Līdzskaņu skaits nav izšķirošs kāda vārda lietojumā. Pieci līdzskaņi ir arī vārdiem pirksts, zvirgzds u. c.
Agrāk izdotajās vārdnīcās vārda ilgtspējīgs nav, taču pašlaik tas ir skaidrots „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: ilgtspējīgs – ‘tāds, kas spēj sev radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai’. Vārds ir jauns un nav tipisks, taču šāds vārddarināšanas modelis pēdējos gadu desmitos latviešu valodā tiek izmantots (līdzīgi ir darināti konkurētspējīgs, dzīvotspējīgs), īpaši terminradē.
Tā kā šie vārdi vairāk sastopami terminoloģijā, ikdienā valodas lietotājam tie šķiet neierasti. Taču, ja vien ir vajadzība, šādi jaundarinājumi iedzīvojas.
Ieteiktie vārdi mūžīgs un mūžīgi mūžos ir ar poētisku konotāciju, tāpēc lietišķajā stilā, kas ir raksturīgs oficiāliem dokumentiem, tie diez vai būs stilistiski iederīgi.

Latviešu valodā teicienu pīķa stunda var aizstāt ar vārdu sastrēgumstunda.

Sarunvalodā par pīķa stundu sauc īpašu sastrēgumlaiku, taču latviešu valodā vārdam pīķis šādas nozīmes nav.
Pīķis – 1. ‘duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens’; 2. ‘garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.)’; 3. ‘priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim)’; 4. ‘spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts’.
„Latviešu valodas slenga vārdnīcā” norādīts, ka par pīķi dažkārt dēvē piecnieku (kā atzīmi).
Vārdkopa pīķa stunda ir tiešs pārcēlums jeb kalks no krievu valodas часы пик (časi pik), kas nozīmē kādu īpašu aktivitāti, darbības kāpinājumu (virsotni), arī spriedzes laiku u. tml. Šī konstrukcija literārā latviešu valodā nebūtu vēlama, tamlīdzīgi neveikli piemēri ir pa lielam, uz doto brīdi, kā reiz, neko sev u. c.
Pīķa stundu varētu aizstāt ar salikteni sastrēgumstunda. Šis vārds ir iekļauts jau „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Sastrēgumstunda – ‘laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus’. Piemēram, vakara, rīta sastrēgums.

Vārdi čakarēties un apčakarēt ir neliterārās sarunvalodas vārdi.

Šo vārdu nozīmi un skaidrojumu var izlasīt „Latviešu valodas slenga vārdnīcā”:
čakarēties – 1. ‘lēni, nemākulīgi darboties, nemākulīgi strādāt; tūļāties; kavēties’; 2. ‘muļķoties, tiepties’; 3. ‘aiztikt, grābstīties’; 4. ‘nedarboties, slikti darboties’;
apčakarēt – 1. ‘apmānīt, piekrāpt, izjokot, izmuļķot’; 2. ‘sariebt’; 3. ‘aprunāt nopelt, kritizēt’.
Plašsaziņas līdzekļu valodā tiek izmantoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. slengs.
Slengs – ‘subliterārā leksika un citu subliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā. Terminu slengs palaikam lieto arī kā terminu žargons, argo, sociolekts sinonīmu’.
Atkarībā no redakcijas nostājas par publikācijas saturu un tajā lietoto leksiku atbild raksta autors vai redaktors. Valodnieki var skaidrot vārda nozīmi un paust savu viedokli, taču nevar ietekmēt tā lietojumu attiecīgajā izdevumā.

Abus nosaukumus – gan Centrālāzija, gan Vidusāzija – var lietot paralēli.

Šo jautājumu komentē bijušais VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētājs O. Bušs: „Ar jēdzienu Vidusāzija saprot bijušās PSRS Vidusāzijas republikas (ieskaitot Kazahstānu, kas PSRS laikos tika parasti minēta atsevišķi), bet Centrālāzijā – papildus šīm – ietilpst arī dažas valstis uz dienvidiem no bijušās PSRS robežas, piemēram, Afganistāna.
Izmantojot nosaukumu Centrālāzija, attiecīgās teritorijas robežas nav tik skaidri noteiktas kā Vidusāzijas gadījumā.
Tā kā šie nosaukumi nav stingri definēti, abus apzīmējumus var lietot praktiski pamīšus (līdzīgi notiek arī ar Viduseiropu un Vidusameriku).”