Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Apzīmējumi cūkgaļa un cūkas gaļa ir lietojami kā sinonīmi.

Vārdnīcās skaidrots: cūkgaļa – ‘cūkas gaļa’.

Frāzi [attiecīgās amatpersonas] vietā nav ieteicams lietot. Dokumentu paraksta vai nu vietnieks, vai pienākumu izpildītājs, nevis kāda neskaidra persona kādas personas vietā.

Frāze [attiecīgās amatpersonas] vietā Ministru kabineta noteikumos Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” nav iekļauta.
Situācija, kad dokumentu paraksta cita amatpersona, skaidrota attiecīgo noteikumu 21. punktā: „Ja organizācijas, tās struktūrvienības vai koleģiālās institūcijas dokumentā ir sagatavots kādas amatpersonas paraksts, bet faktiski dokumentu paraksta cita amatpersona (pienākumu izpildītājs), zem amatpersonas amata nosaukuma raksta atzīmi „p. i.” un norāda faktiskā parakstītāja paraksta atšifrējumu.” Amatpersonai, kas veic kādas citas amatpersonas pienākumus, to uztic darīt ar konkrētu rīkojumu, kurā ir norādīts, kuras personas pienākumus tās prombūtnes (atvaļinājuma) laikā attiecīgā persona veic. Minētā persona, parakstot dokumentus, norāda savu amata nosaukumu un izmanto paraksta atšifrējumu. Savukārt frāze [attiecīgās amatpersonas] vietā nav skaidra un ir pārprotama: vai tas ir pienākumu izpildītājs, vai eksistē vēl kāda cita persona bez pienākumu izpildītāja.
Tātad atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem dokumentu paraksta vai nu vietnieks, vai pienākumu izpildītājs.

Force majeure – ‘ārkārtēji nenovēršami apstākļi, kuru dēļ nav iespējams pildīt līgumsaistības, kā rezultātā viens līgumpartneris rada zaudējumus otram.’

Juridiskajā praksē force majeure jēdziens nav stingri formulēts, tie varētu būt: kari, revolūcijas, streiki, zemestrīces u. c.; tomēr par force majeure nav uzskatāmi ar tirgus konjunktūras izmaiņām saistītie apstākļi.
LZA Terminoloģijas portālā šim terminam ir piedāvāti latviski ekvivalenti: nepārvarama/nepārvaramā vara vai nepārvarami apstākļi.

A. Blinkena norāda: „Ja uz izlaiduma robežas citējamā tekstā nav pieturzīmju vai arī ja šīs pieturzīmes atmetums nepieļauj pārpratumus, izlaidumu parāda tikai divpunkte.”

Piemēram, .. slimnieks sapņo, ka .. dodas ezerā, bet kājas viņam neiegrimst ūdenī.
Ja izlaisto vārdu priekšā vai aiz tiem bijis komats, semikols, kols vai domuzīme, tad blakus divpunktei atstājama arī šī pieturzīme, kur tas nepieciešamas citētā teksta precīzākai izpratnei. Piemēram, Aiz j, r, ļ, ņ, ģ, ķ svelpenis pārvēršās par š .., bet ne visur aiz visām tām skaņām (M. Rudzīte).
Ja izlaistas citētā teikuma beigas un teikuma beigās bijusi jautājuma vai izsaukuma zīme, aiz divpunktes atstājama arī šī jautājuma vai izsaukuma zīme, kas norāda uz citētā teikuma modalitāti.
Piemēram, Pirtniece tūdaļ iekrita sarunā: „Vai, tas tik bija notikums! Klausieties..!” Un bija ko dzirdēt!

Komats nav vajadzīgs.

A. Blinkenas grāmatā „Latviešu interpunkcija” piemēros, kur tiešā runa beidzas ar daudzpunkti un tad seko piebilde, komats nav likts. Piemēram, „Sievietei ir pārāk īsi svārki…” komentē stiliste. Šādos gadījumos bez daudzpunktes nekāda papildu pieturzīme nav vajadzīga.