Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Lai gan var lietot abas vārdkopas – gan palielināta (pamazināta), gan paaugstināta (pazemināta) cena, tomēr ieteicams ir variants paaugstināta (pazemināta) cena.

Viena no vārda palielināt nozīmēm „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks’.
Viena no paaugstināt nozīmēm – ‘palielināt (piemēram, kā skaitlisko vērtību)’.
Vārda pamazināt nozīme – ‘padarīt (ko) mazāku; samazināt’.
Viena no vārda pazemināt nozīmēm – ‘panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku’. Piemēram, pazemināt inflāciju, pazemināt cenu vairākām precēm, pazemināt prasības. Lai gan teorētiski var lietot abas divdabja formas, ieteicamāka ir vārdkopa paaugstināta (pazemināta) cena, jo ir augsta/zema cena, nevis liela/maza cena.

Latviešu valodā ar atšķirīgu nozīmi ir gan pārskats, gan pārskate.

Pārskats – ‘vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko)’, arī ‘ziņojums par veikto’, arī ‘dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus datus (par kādu laikaposmu)’, arī ‘publisks darbības rezultātu demonstrējums’. Piemēram, pārskats par iespējām, darbības pārskats, pārskata referāts, pārskata izstāde.
Pārskate – ‘darbība, process → pārskatīt’. Piemēram, apvidus pārskate, lēmuma pārskate.

Pēdējos gados pieaugusi tendence ar lielo sākumburtu rakstīt krietni vairāk vārdu, nekā būtu nepieciešams. Atrodamas rokasgrāmatas, kurās pat aiz kola ieteikts lietot lielo sākumburtu. Šāds uzskaitījuma veidojums maldina rakstītājus un ir pretrunā ar kola funkcijām tekstā. Jāņem vērā, ka kols ir pieturzīme, kas norāda uz kādu sekojošu paskaidrojumu vai uzskaitījumu, tātad tā nav teikuma beigu pieturzīme, aiz kuras nākamā vārda rakstījums ar lielo sākumburtu būtu likumsakarīgs. Uzskaitījumu pirmā vārda (izņemot īpašvārdus) rakstījums ar lielo sākumburtu aiz kola nav atbalstāms. Latviešu valodā uzskaitījumos aiz kola katrs punkts ir rakstāms ar mazo sākumburtu, un aiz šiem punktiem lietojams semikols (;) vai komats (,).

Komatu gan ierasts lietot daudzpakāpju uzskaitījumā, šķirot sīkākās uzskaitījuma vienības no lielākajām, kuras savukārt atdalītas ar semikolu. Šeit raksturīgs arī dažādu aizzīmju lietojums skaidrākai elementu nošķiršanai.

Uzskaitījuma daļas iespējams rakstīt ar lielo sākumburtu, taču tad kols nav iederīgs. Šādos gadījumos liekams punkts gan pirms uzskaitījuma daļām, gan aiz katras uzskaitītās vienības.

Lielā sākumburta lietojums aiz kola varētu būt sastopams stilistiskos nolūkos, teiksim, dzejā. Aina Blinkena minējusi, ka „[a]iz kola iespējams pievienot arī paskaidrojumu virkni, ko veido patstāvīgi teikumi” un „[t]ādā gadījumā katru paskaidrojumu var sākt ar lielo burtu”. Viņas minētajā piemērā uzskaitīti virsraksti.

Tā kā katra vienība ir atsevišķs virsraksts, kas pats par sevi ticis rakstīts ar lielo sākumburtu, kola lietojums būtu pieļaujams. Jāielāgo gan, ka šie ir perifēri gadījumi un pamatā dokumentos, reklāmās, zinātniskos darbos un citur uzskaitījumā aiz kola lietojams mazais sākumburts.

Literārās valodas vārds ir plankums. Pleķis ir sarunvalodas vārds.

Plankums – ‘citādas krāsas, citāda apgaismojuma laukums uz (kā) virsmas’. Piemēram, eļļas plankums uz apģērba, plankumi uz ādas, gaismas plankumi uz sienas.
Pleķis ar nozīmi ‘plankums’ ir ģermānisms, kas joprojām ir sastopams sarunvalodā, bet literārajā valodā nebūtu ieteicams.

Organizācijas nosaukums „Daugavas vanagi” ir uzskatāms par simbolisko nosaukumu, un to raksta pēdiņās, kursīvā vai citā grafiskā izcēlumā. Ar lielo sākumburtu simboliskajā nosaukumā ir rakstāms pirmais vārds.

Daugavas vanagi (bez attiecīga grafiska noformējuma) kā attiecīgās organizācijas biedru nosaukums ir tikpat simbolisks kā pašas organizācijas nosaukums un var radīt tikpat lielus pārpratumus un nevajadzīgas asociācijas ar konkrēto putnu sugu kā pats organizācijas nosaukums, tāpēc ieteikums būtu arī organizācijas biedru apzīmēšanai lietot kādu grafisku noformējumu, piemēram, sapulcējušies „Daugavas vanagi” u. tml.